Kas ir Eiropas Savienība?
Eiropas Savienība (ES) ir unikāla ekonomiska un politiska savienība, ko veido 27 Eiropas valstis. Tās kopīgi strādā, lai uzlabotu cilvēku dzīvi Eiropā un citur pasaulē.
ES vairāk nekā 60 gadus ir strādājusi savu pilsoņu miera, pārticības un labklājības labā. No sešām dibinātājvalstīm jeb dalībvalstīm pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tā ir izaugusi par 27 valstu savienību ar gandrīz 450 miljoniem iedzīvotāju.
Sākotnējais ekonomikas projekts pēckara Eiropas dzīves līmeņa paaugstināšanai ir novedis pie pasaulē lielākā vienotā tirgus izveides, kur notiek brīva cilvēku pārvietošanās un brīva preču, pakalpojumu un naudas aprite. Laika gaitā ES ir paplašinājusi savu tvērumu, iekļaujot jomas, kurās valstu sadarbība sniedz labākus rezultātus.
Šajā ceļvedī ir daudz noderīgas informācijas par ES un tās darbību, kā arī ir sniegtas norādes par to, kur iegūt plašāku informāciju.
27
dalībvalstis
449.2
miljoni iedzīvotāju
24
oficiālās valodas
Vienoti
dažādībā
9.
maijs Eiropas diena
347
miljoni cilvēku 20 ES valstīs katru dienu izmanto eiro
Kaut arī eiropieši runā atšķirīgās valodās un viņiem ir atšķirīgas tradīcijas, viņus vieno to vērtību kopums, uz kuru pamata tika dibināta ES. Šīs vērtības ir cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana.
Šīs vērtības ir noteiktas ES līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kurā apkopotas visas ES iedzīvotāju personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības.
© Jacob Lund /Adobe Stock
2023. gadā 13,9 miljoni cilvēku dzīvoja ES dalībvalstī, kas nav viņu valstspiederības valsts.
Ja esat pilsonis kādā no 27 ES dalībvalstīm, tad esat arī ES pilsonis. Tas jums sniedz vairākas svarīgas papildu tiesības, piemēram, brīvību pārvietoties, dzīvot, strādāt un mācīties jebkurā ES valstī, kā arī tiesības balsot un kandidēt vietējās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pat dzīvojot citā ES valstī.
Jums ir arī tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, vērsties pie Eiropas Ombuda un rakstīt jebkurai ES iestādei kādā no 24 ES oficiālajām valodām.
Līdztekus savu pilsoņu un Eiropas Savienībā dzīvojošo cilvēku tiesību aizsardzībai ES veicina cilvēktiesību ievērošanu un godīgas vēlēšanas arī visā pasaulē. Eiropas Parlaments katru gadu piešķir Saharova balvu kādai fiziskai personai vai organizācijai, kas cīnās par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.
Dzīvošana ES nodrošina, piemēram, šādas svarīgas tiesības un priekšrocības.
Esmu pasargāts no jebkādas diskriminācijas, tai skaitā dzimuma, rases, reliģijas, etniskās vai sociālās izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
© Adobe Stock
Man ir tiesības uz savu persondatu aizsardzību.
© Adobe Stock
Varu droši iepirkties tiešsaistē un veikt pirkumus no jebkuras ES valsts, pateicoties spēcīgai ES patērētāju tiesību aizsardzībai.
Manu veselību aizsargā stingri ES vides standarti, piemēram, noteikumi par gaisa un ūdens kvalitāti.
Uzziniet vairāk par savām tiesībām!
Pateicoties vienotajam tirgum, cilvēku pārvietošanās un preču, pakalpojumu un naudas aprite 27 ES valstīs var notikt gandrīz tikpat brīvi kā vienas valsts robežās.
25 ES dalībvalstis un četras ārpus ES esošas valstis – Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice – kopā veido brīvās ceļošanas zonu, kas pazīstama kā Šengenas zona. Tas nozīmē, ka, šķērsojot robežas starp šīm valstīm, nav jāuzrāda pase. Ja kādā Šengenas zonas dalībvalstī pastāv nopietns sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apdraudējums, iekšējo robežkontroli var izņēmuma kārtā uz kādu laiku atjaunot.
Pievienošanās gads 1995
Iedzīvotāju skaits: 9.2 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 1958
Iedzīvotāju skaits: 11.8 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 2007
Iedzīvotāju skaits: 6.4 milj.
Ir Šengenas zonā**
Valūta: BGN
Pievienošanās gads 2004
Iedzīvotāju skaits: 0.9 milj.
Nav Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 2004
Iedzīvotāju skaits: 10.9 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: CZK
Pievienošanās gads 1958
Iedzīvotāju skaits: 83.4 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 1973
Iedzīvotāju skaits: 6.0 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: DKK
Pievienošanās gads 2004
Iedzīvotāju skaits: 1.4 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 1981
Iedzīvotāju skaits: 10.4 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 1986
Iedzīvotāju skaits: 48.6 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 1995
Iedzīvotāju skaits: 5.6 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 1958
Iedzīvotāju skaits: 68.4 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 2013
Iedzīvotāju skaits: 3.9 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 2004
Iedzīvotāju skaits: 9.6 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: HUF
Pievienošanās gads 1973
Iedzīvotāju skaits: 5.3 milj.
Nav Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 1958
Iedzīvotāju skaits: 59 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 2004
Iedzīvotāju skaits: 2.9 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 1958
Iedzīvotāju skaits: 0.7 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 2004
Iedzīvotāju skaits: 1.9 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 2004
Iedzīvotāju skaits: 0.6 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 1958
Iedzīvotāju skaits: 17.9 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 2004
Iedzīvotāju skaits: 36.6 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: PLN
Pievienošanās gads 1986
Iedzīvotāju skaits: 10.6 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 2007
Iedzīvotāju skaits: 19.1 milj.
Ir Šengenas zonā**
Valūta: RON
Pievienošanās gads 1995
Iedzīvotāju skaits: 10.6 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: SEK
Pievienošanās gads 2004
Iedzīvotāju skaits: 2.1 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Pievienošanās gads 2004
Iedzīvotāju skaits: 5.4 milj.
Ir Šengenas zonā
Valūta: EUR
Karte. Eiropa un tās tālākie reģioni
Kartē parādītas Eiropas Savienības dalībvalstis kontinentālajā Eiropā, kā arī aizjūras reģioni, kas pieder pie Francijas (Francijas Gviāna, Gvadelupa, Martinika, Majota, Reinjona un Senmartēna), Nīderlandes (Sintmārtena), Portugāles (Madeira un Azoru salas) un Spānijas (Kanāriju salas). Tajā parādītas arī kandidātvalstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Melnkalne, Moldova, Serbija, Turcija, Ukraina un Ziemeļmaķedonija) un potenciālās kandidātvalstis (Kosova).
Austrija Eiropas Savienībai pievienojās 1995. gadā; valstī ir 9,2 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Beļģija Eiropas Savienībai pievienojās 1958. gadā; valstī ir 11,8 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Bulgārija Eiropas Savienībai pievienojās 2007. gadā; valstī ir 6,4 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir leva; valsts neietilpst Šengenas zonā.
Horvātija Eiropas Savienībai pievienojās 2013. gadā; valstī ir 3,9 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Kipra Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā; valstī ir 0,9 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro; valsts neietilpst Šengenas zonā.
Čehija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā; valstī ir 10,9 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir Čehijas krona.
Dānija Eiropas Savienībai pievienojās 1973. gadā; valstī ir 6 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir Dānijas krona.
Igaunija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā; valstī ir 1,4 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Somija Eiropas Savienībai pievienojās 1995. gadā; valstī ir 5,6 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Francija Eiropas Savienībai pievienojās 1958. gadā; valstī ir 68,4 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Vācija Eiropas Savienībai pievienojās 1958. gadā; valstī ir 83,4 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Grieķija Eiropas Savienībai pievienojās 1981. gadā; valstī ir 10,4 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Ungārija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā; valstī ir 9,6 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir forints.
Īrija Eiropas Savienībai pievienojās 1973. gadā; valstī ir 5,3 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro; valsts neietilpst Šengenas zonā.
Itālija Eiropas Savienībai pievienojās 1958. gadā; valstī ir 59 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Latvija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā; valstī ir 1,9 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Lietuva Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā; valstī ir 2,9 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Luksemburga Eiropas Savienībai pievienojās 1958. gadā; valstī ir 0,7 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Malta Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā; valstī ir 0,6 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Nīderlande Eiropas Savienībai pievienojās 1958. gadā; valstī ir 17,9 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Polija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā; valstī ir 36,6 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir zlots.
Portugāle Eiropas Savienībai pievienojās 1986. gadā; valstī ir 10,6 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Rumānija Eiropas Savienībai pievienojās 2007. gadā; valstī ir 19,1 miljons iedzīvotāju, un tās valūta ir leja; valsts neietilpst Šengenas zonā.
Slovākija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā; valstī ir 5,4 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Slovēnija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā; valstī ir 2,1 miljons iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Spānija Eiropas Savienībai pievienojās 1986. gadā; valstī ir 48,6 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro.
Zviedrija Eiropas Savienībai pievienojās 1995. gadā; valstī ir 10,6 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir Zviedrijas krona.
Iedzīvotāju kopskaits 2024. gada 1. janvārī.
Austrija Eiropas Savienībai pievienojās 1995. gadā; valstī ir 9,2 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro. 2
Austrija Eiropas Savienībai pievienojās 1995. gadā; valstī ir 9,2 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro. 3
Austrija Eiropas Savienībai pievienojās 1995. gadā; valstī ir 9,2 miljoni iedzīvotāju, un tās valūta ir eiro. 4
-
1950. GADA 9. MAIJSŠūmana deklarācija. Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans ierosina kopīgi kontrolēt ogļu un tērauda ražošanu, lai neviena valsts pati nevarētu saražot ieročus un vērsties pret citu valsti.
-
1952. GADA 23. JŪLIJSTiek izveidota Eiropas Ogļu un tērauda kopiena.
-
1957. GADA 25. MARTSSešas valstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija – paraksta Romas līgumus. 1958. gada 1. janvārī tās izveido kopējo tirgu – Eiropas Ekonomikas kopienu.
-
1962. GADA 30. JŪLIJSTiek sākta kopējā lauksaimniecības politika, palīdzot nodrošināt pārtikas piegādi un sniedzot atbalstu lauksaimniekiem un lauku teritorijām.
-
1968. GADA 1. JŪLIJSTiek atcelti muitas nodokļi starp sešām dalībvalstīm.
-
1979. GADA 7.–10. JŪNIJSPirmo reizi Eiropas pilsoņi var balsot par saviem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā.
-
1987. GADA 15. JŪNIJSDarbu sāk studentu apmaiņas programma Erasmus.
-
1989. GADSKomunisma sabrukums izraisa demokrātisku pārmaiņu vilni Centrāleiropā un Austrumeiropā.
-
1993. GADA 1. JANVĀRISTiek nodibināts vienotais tirgus, kurā pastāv cilvēku brīva pārvietošanās un preču, pakalpojumu un naudas brīva aprite.
-
1993. GADA 1. NOVEMBRISTiek izveidota Eiropas Savienība.
-
1995. GADA 26. MARTSAr Šengenas nolīgumu atceļ robežkontroli starp noteiktām dalībvalstīm, un pašlaik šo priekšrocību izmanto jau 25 valstis.
-
2002. GADA 1. JANVĀRISPirmo reizi apgrozībā tiek laistas eiro banknotes un monētas; pašlaik eiro izmanto 20 ES valstīs.
-
2012. GADA 1. APRĪLISTiek sākta Eiropas pilsoņu iniciatīva.
-
2012. GADA 10. DECEMBRISEiropas Savienībai tiek piešķirta Nobela Miera prēmija.
-
2015. GADA 12. DECEMBRISPavisam 195 valstis, tajā skaitā visas ES dalībvalstis, pieņem Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.
-
2017. GADA 15. JŪNIJSAtceļ viesabonēšanas maksu.
-
2020. GADA JANVĀRISEiropu sasniedz Covid-19, izraisot ES vēsturē vērienīgāko reaģēšanu uz ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā..
-
2021. GADA 9. MAIJSSākas konference par Eiropas nākotni, kas ES pilsoņiem dod iespēju piedalīties savas kopīgās nākotnes veidošanā.
-
2022. GADSES un tās starptautiskie partneri nosoda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un sniedz Ukrainai plašu politisko, finansiālo un humāno palīdzību.
Robērs Šūmans paraksta Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu (Parīzes līgumu), Parīze (Francija) 1951. g. 18. aprīlis.
Pretošanās kustību dalībnieki, politiskie līderi un pasaulslavena aktrise – uzziniet vairāk par sievietēm un vīriešiem,, kuru prātos dzima ideja par tādu Eiropu, kādā mēs dzīvojam šodien.